1990.gadā viena no grūtākajām problēmām Latvijā, visā valsts sistēmā, pēc neatkarības atjaunošanas, bija 50 padomju varas gadu atstātā mantojuma pārvarēšana. Tā rezultātā radās ideja par to, ko valsts, atgūstot neatkarību, nespēja saviem spēkiem atrisināt- vienu no svarīgākajiem aspektiem minot sabiedrības attieksmes maiņu pret jautājumiem, kas ir saistīti ar cilvēku ar  invaliditāti un viņu interešu aizstāvību.
1993.gadā, sekojot iedrošinājumam no speciālistiem Rietumeiropas valstīs un ASV, kas sasnieguši augstus rezultātus sociālajā jomā, tika lemts par sadarbības uzsākšanu invalīdu interešu aizstāvības jomā, palīdzot gan ar savu pieredzi, gan finansiāli no ārzemju partneru puses dažādu integrācijas projektu ietvaros.
Visi šie projekti vienlaicīgi kalpoja par interešu aizstāvības signāliem sabiedrībā, kurā dzīvojam, kā vienu no svarīgajiem aspektiem minot arī sabiedrības attieksmes maiņu pret jautājumiem, kas ir saistīti ar invaliditāti un rada šķēršļus integrācijai – gan dzīves kvalitātes paaugstināšanā, gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū.

Projektu rezultātā, sadarbojoties gan ar mūsu ārvalstu partneriem un kolēģiem, gan arī Latvijas speciālistiem, šo gadu laikā bija radusies pieredze, kuru lēmām attīstīt, izveidojot neatkarīgu NVO, kas tika  oficiāli izveidota un reģistrēta kā nevalstiska  organizācija.

Šodien Fonds KOPĀ, kas veido attiecības starp ikvienu, neskatoties uz viņu reliģisko piederību, etnisko sastāvu, fiziskām un  intelektuālām nespējām un kas realizē valsts politiku invalīdu interešu aizstāvībā, līdzdalām un piedāvājam savu pieredzi gan starptautiskās, gan vietējās konferencēs, semināros, darba grupās un esam arī pakalpojumu sniedzēji. Mūsu mērķauditorija - sabiedrība kopumā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti.

Ja nebūtu šo gadu, mēs nebūtu tie, kas mēs esam šodien- pārliecināti par lietu, ko darām, ar plašu skatu nākotnē, zinot, ko gribam sasniegt brīvā un demokrātiskā valstī. Mūsu pakalpojumu kvalitāte ir novērtēta valsts līmenī, jo daļa mūsu projektu ir saņēmuši valsts finansējumu un kļuvuši neatkarīgi, esam atpazīstami kā pakalpojumu sniedzēji.
Mēs nevaram pārveidot ne valsti, ne visu sabiedrību, mēs varam sākt katrs pats ar sevi, ar savu pilsonisko varēšanu un pārliecību te, savā valstī, piedaloties tajā sabiedrības procesā, ko saucam par integrāciju, ko saucam par cilvēku mums līdzās.

Tālajā 1994.gadā, kad pirmo reizi Latvijā ieradās ārvalstu pārstāvji ar domubiedriem, piedāvājot ideju par interešu aizstāvību, par tik tālu dienu, kā šobrīd, mēs nevarējām pat sapņot, kur vīzijas, cerības un sapņi likās vien neaizsniedzama realitāte.

Mainījušies laiki...un laikam līdz mainījušās daudzas lietas, nemainīga palikusi vien ideja par interešu aizstāvību.