No mums neliels klusums pēdējā laikā… ilgi turējāmies pretī Lielajam Vīrusam, bet, diemžēl, tas ir nonācis arī pie mums. Vēlamies pastāstīt par to, kā tas ir ietekmējis mūsu ikdienu, jo mums ir nepieciešams atbalsts un mums ir nepieciešama papildus aprūpe. Mēs neprotam viegli tikt galā ar savām bailēm un uztraukumiem, mums ir vajadzīgs iedrošinājums, un iespējams, savu neziņu mēs izrādām sabiedrībā mazāk pieņemamā veidā – kļūstot skaļi un uzstājīgi.

Kā mēs saslimām?

Nezinām, bet uzzinājām, ka daži no mums slimo bez slimības izpausmēm tikai veicot kārtējo skrīninga testu. Brīdinājām visus, ka nepieciešams sevi novērot un izvairīties no kontakta ar apkārtējiem. Tie darbinieki, kas var strādāt attālināti, sāka strādāt attālināti. Tie, kas atbalsta mūs ikdienā, saģērbās “kombinezoniņos” pirms nāca uz darbu. Un tad sākās… katru dienu 3-4 pozitīvi testi. Kādam tests nāca ar lielām bailēm. Kādam temperatūru, vēl kādam paaugstinātu spiedienu.

Kā mēs dzīvojam?

Mēs esam pateicīgi par mūsu komandu. Īpaši mūsu vadītāju, kas, strādājot no mājām, atbild uz mūsu telefonzvaniem arī agros rītos un pavisam vēlos vakaros. Mūs nomierina, pieraksta uz testiem, palīdz ar padomu. Un mūsu pakalpojuma apsargiem, kas neaizliedzīgi nāk uz darbu, palīdz mums ar iepirkumiem (izskatās, ka jaunais vīruss mūsu apetītes ietekmē maz, ēstgriba ir saglabājusies). Un mūsu aprūpētājiem, kas ir pakalpojumā uz vietas. Viņi ir tie, kas pienāk pie durvīm aprunāties, kad paliek pavisam bail, atnes kādu našķi, kad esam sabēdājušies, iedod zāles, kad apjūkam un atbalsta cik un kā vien spēj. Piebildīsim, ka mūsu veļas māja turpina darbu – mūsu veļas mājas vadītāja Olga pašaizliedzīgi ir katru dienu darbā un sadarbojas ar tiem, kam testi negatīvi pa vienam. Viņa ir mūsu saules stariņš nedaudz drūmajā ikdienā – sasmīdina, kad nepieciešams, pažēlo, kad paliek bail un atbalsta, kad jāstrādā. Ievērojam distanci, esam uzmanīgi un atbalstām viens otru.

Kas tālāk?

Slimojam… mūsu darbnīcu Vineta ir sagādājusi mums darbiņus, lai varam sevi nodarbināt un mums nebūtu jāgarlaikojas. Mums paveicies – ir iekšpagalms, tāpēc (vadoties pēc pašsajūtas) izejam ārā pastaigāt. To, ka vīruss ir patiešām lipīgs esam pārbaudījuši. Labā ziņa – lielākā daļa no mums slimo viegli un ļoti viegli. Grūtāk ir emocionāli – dažiem ir sašūpojies psihoemocionālais stāvoklis, jo ir lielāka trauksme un uztraukums, bet mēs turamies un vēlam paši sev veselību!

Nav komentāru

Komentēt