Iepirkšanās kā daļa no neatkarīgas dzīves

Iepirkšanās mūsdienās šķiet tik vienkārša un pašsaprotama, vai ne? Kas tur var būt sarežģīts: ieej veikalā (vai internetveikalā), izvēlies, uzlaiko un nopērc. Tieši tā pat kā paēst brokastis vai aiziet uz darbu…

Tomēr mēs gribam pastāstīt, kāpēc mums iepirkšanās šķiet izaicinoša, un, lai arī tik ļoti priecājamies par tās rezultātu (iegūto jauno lietu), mums tā var sagādāt raizes.

Mēs, Irina, Aļona un Adelīna, esam augušas bērnu namā skaistā meža ielokā, kur apkārt nebija ne kafejnīcu, ne lielveikalu. Kad bijām mazas, drēbes mums iedeva audzinātājās, tās nebija jaunas, bet vienmēr tīras un koptas. Dažreiz par drēbēm priecājāmies vairāk, dažreiz – mazāk, tomēr neizjutām tās kā “savas”. Ikdienā kāds cits bērns varēja paņemt mūsu drēbes vai apavus, un mēs tam nepievērsām ļoti lielu uzmanību, jo drēbes bija jāvelk, bet tām nebija īpaša vērtība.

Kad no nācām “Fonds Kopā” grupu dzīvokļos, mēs apguvām prasmes, kas palīdzēja mums dzīvot patstāvīgi. Iemācījāmies gatavot ēst, iepirkt pārtiku un sākām apmeklēt veikalus Rīgā. Un redzējām veikalos tik daudz skaistas lietas, ka gribējām nopirkt visu, tomēr mums visam nepietika naudas. Pateicoties sadarbībai ar mūsu grupu dzīvokļu sociālajiem darbiniekiem un rehabilitētājiem, mēs apguvām prasmes, kas šobrīd ļauj ieprikties un iegādāties ļoti skaistas, kvalitatīvas un ziemā siltas drēbes un apavus:

1.     Pirmkārt, mēs iemācījāmies skaitīt naudu: eiro banknotes un monētas, kā arī apguvām bankas karšu lietošanu.

2.     Mēs uzzinājām un izpratām, kas ir ikmēneša rēķini un kā tos apmaksāt. Mēs iemācījāmies plānot ikmēneša izmaksas.

3.     Mēs iemācījāmies plānot savu ēdienkarti un mēneša budžetu, kas ļāva mums veidot iekrājumus.

4.     Mēs iemācījāmies iekrāt naudu konkrētiem mērķiem: jaunām drēbēm, kas nepieciešamas, traukiem un interjera priekšmetiem, un pat mēbelēm.

5.     Mēs apguvām ceļu uz lielveikaliem.

6.     Mēs iemācījāmies neķert pirmo skaisto lietu, bet gan izvērtēt to, vai tā ir nepieciešama un salīdzināt kvalitāti.

7.     Mēs iemācījāmies salīdzināt cenas dažādos veikalos un ietaupīt. Ar lielu sociālo rehabilitētāju atbalstu, mēs pat iemācījāmies iepirkties interneta veikalos, kas ļoti atbalsta mūs.

8.     Mēs iemācījāmies neapjukt no cilvēku pūļiem un nebaidīties sarunāties ar pārdevējām. Apguvām arī nepieciešamās manieres, lai pieklājīgi komunicētu ar cilvēkiem, kas var mums palīdzēt izvēlēties nepieciešamo.

9.     Un mēs apguvām to, kā rūpēties par iegādātajām lietām. Tā kā iepriekš īsti nezinājām sev piederošo lietu vērtību, par tām arī nemācējām pienācīgi rūpēties: drēbes mazgāja bērnu nama darbinieki! Tagad zinām, ka, lai katrs jauns pirkums mūs iepriecinātu maksimāli ilgi, ir nepieciešams par to rūpēties, ko darām!

Nākošreiz, kad esi veikalā, iedomājies par to, ka tas, kas Tev liekas ikdienišķs un pašsaprotams, kādam citam ir vesela zinātne! Mēs priecājamies par mūsu progresu un mēs priecājamies par to, ka varam dzīvot neatkarīgu dzīvi un pašas izvēlēties to, ko vēlamies vilk mugurā, kādus aksesuārus lietot un kādā vidē dzīvot!

Atbalsti deinstitalizācijas procesu Latvijā, lai visi cilvēki, kas vēl dzīvo lielos sociālās aprūpes centros būtu integrēti sabiedrībā un dzīvotu savu labāko – neatkarīgu – dzīvi! Kā Tu vari atbalstīt? Pirmkārt, daloties ar šo ziņu, lai tā sasniedz daudzus, daudzus! Otrkārt, interesējoties par šo procesu un iedziļinoties tajā. Un treškārt, atbalstot organizācijas, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus, iegādājoties viņu ražoto produkciju!

Nav komentāru

Komentēt