"Ikkatram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek"

Pēdējā gada notikumi ir mainījuši visu mūsu ikdienu, tie ir “atstājuši” mājās cilvēkus, kas raduši ikdienā skriet, iemācījuši pacietību, parādījuši veidus, kā atrast iekšējo mieru un kā nepadoties par spīti vēlmei mest plinti krūmos. 

Mums šis bijis ļoti izaicinošs gads. Kā mūsu draugi zina, viss mūsu atbalsts un darbs ir vērsts uz integrēšanos sabiedrībā, iziešanu, komunikāciju, jaunu zināšanu ieguvi un horizontu paplašināšanu. Mums dzīve grupu dzīvokļos nenozīmē sēdēšanu savās istabiņās un gaidīšanu, kad darbinieki mūs izklaidēs. Nē, mēs dzīvojam kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, strādājam, apmeklējam dienas centrus, mācāmies specializētajās darbnīcās. Brīvdienas mēs pavadām aktīvi: ceļojam, ejam pārgājienos, apmeklējam sabiedriskus pasākumus, dzeram kafiju ar mūsu draugiem kafejnīcās un neesam norobežoti. Un pēkšņi tas viss tika aizliegts! Tie, kas ikdienā mācās vai strādā, vairāk palika mājās, tie, kas brauc uz darbnīcām no savām dzīves vietām, vairs netika un mums nācās pielāgoties. 

Jau pašā pandēmijas sākumā, 2020.gada Martā, darbinieku iedrošināti, ķērāmies pie mājas labiekārtošanas: pārkrāsojām sienas koptelpās, iekārtojām savas virtuves, pārkrāmējām plauktiņus, iztīrījām skapjapakšas un pat atjaunojām savas vannas istabas. 

No vienas puses mēs pat priecājamies par šo pandēmiju un to, ko tā mums ir iemācījusi: neatkarību. Jā, mēs esam kļuvuši vēl neatkarīgāki un radošāki. Jā, mēs nevarējām ceļot, bet paši nebaidāmies uzņemties iniciatīvu un kaut ko mainīt. 

Bildē ir mūsu Artis. Artis ikdienā strādā celtniecībā, bet darba apjomi ir mazinājušies un Artis kopā ar dažiem citiem pakalpojuma puišiem palīdzēja ar iekšdarbiem. Un pāgājušajā nedēļā viņš mūs visus pārsteidza, atsūtot bildes no savas vannas istabas brīnumainajām pārvērtībām. Un, jā, mums ir savs whatsapp čatiņš – lai arī dzīvojam viens otram kaimiņos, dažreiz ir forši padalīties ar piedzīvojumiem, sasniegumiem un vienkārši jaukām lietām arī šādā formātā!

Nav komentāru

Komentēt